POĻU NAMS vēsture

Dalies ar mīlestību!

Aldis DrēģerisPOĻU NAMS - vēstureGrupas POĻU NAMS vēsture aizsākusies tālajā pagājušā gadsimta 80-to 90-to gadu mijā, kad ne jau nu gluži nejauši Iecavas kultūras namā satikās ULDIS GODAINIS un leģendārais, nu jau aizsaulē aizgājušais ALDIS DRĒĢERIS. Aldis jau bija ierakstījis savas pirmās lentas (tolaik CD bija no fantastikas žanra) un muzicēja Rīgas krodziņos. Nolēmām, ka laiks Aldi Drēģeri “laist tautās”, – klīda jau baumas, ka tas Aldis Drēģeris esot kaut kāds Amerikas latvietis, nu, katrā ziņā, ne jau no Latvijas – kurš tad uzdrošināsies tādu patriotisku latviešu mūziku publiski izpildīt un kur nu vēl ierakstīt.

Īsā laikā tika izveidota tam laikam atbilstoša, aktuāla koncertprogramma – latviešu karavīru un leģionāru dziesmas nopietnajā daļā un nerātnās tautas ziņģes nenopietnajā. Programmas pilnskanīgumam tika pieaicināts akordeona “virtozaurs”, vecs Alda “cīņu biedrs” IVARS AUZĀNS.

1989. gada 30. septembrī klubā “Vecrīga” notika pirmais koncerts.

 

Ivars AuzānsProblēma bija ar grupas nosaukumu. Idejas nekādas – kaut kā taču grupa bija jāpiesaka. Nosaukums POĻU NAMS radās pavisam nejauši. Tā kā koncertprogramma sākās ar tautas ziņģi “Iekš meža bij’ viens nams”, spontāni tika izteikta sakrālā frāze:

– Jums spēlē, dzied un dejo Aldis Drēģeris un grupa………………….POĻU NAMS.

Tā tas arī aizgāja, jo visi grupas dalībnieki un atbalstītāji nosaukumu atzina par labu esam un pieņēma. Tāda, lūk īsumā ir grupas POĻU NAMS vēsture. 

 

Šeit pirmais ALDA DRĒĢERA un grupas POĻU NAMS koncerts klubā VECRĪGA 1989. gada 30. septembrī un koncerts VEF kultūras pilī 1990. gada 11. novembrī. Atvainojos par diezgan pabriesmīgo skaņas un bildes kvalitāti – tāda nu bija toreiz mums pieejamā tehnika, bet kāda nekāda grupas POĻU NAMS vēstures liecība ir saglabājusies.

Galerijai pievienoju arī citus ALDA DRĒĢERA un grupas POĻU NAMS video, kas klejo pa neizsmeļamajām Interneta dzīlēm.

Sekoja aktīva un pat vētraina koncertdarbība. Ar koncertiem tika izbraukāta visa Latvija – klubi, kultūras nami, estrādes. neskaitāmas balles un ballītes, kāzas, korporatīvie pasākumi un vēl, un vēl… Paralēli tika strādāts arī ierakstu studijās un pie klausītājiem nonāca vairāki albūmi. Aldis Drēģeris vispār bija unikālas balss īpašnieks – pēc padsmit stundu spēlēšanas un dziedāšanas pasākumā ierasties ierakstu studijā un bez balss problēmām turpināt darbu pie ierakstiem – tas nebija pa spēkam daudziem, pat profesionāliem dziedātājiem.

Pašlaik es daudz neiedziļināšos Alda Drēģera un Poļu Nama vēstures un daiļrades pētīšanā un analīzē – tas īsā rakstiņā  neietilptu. Un, neesmu jau nekāds vēsturnieks (pagaidām !). Tikai viena piebilde.

Joprojām daudziem Aldis Drēģeris asociējas ar tādu parupju, lētu dziesmiņu izpildītāju. Un te nu gan es teikšu, ka šie “pazinēji” nemaz nepazina  Aldi un viņa dziesmas. Vispirms – tieši Aldis bija tas, kurš, kā jau iepriekš minēju, pirmais uzdrošinājās izpildīt un publiskot padomju laikā aizliegtās latviešu brīvības cīnītāju un leģionāru dziesmas. Pēc tam tās jau dziedāja visi. Un īpaši es gribētu pieminēt Alda Drēģera komponētās dziesmas ar Aleksandra Čaka vārdiem, kas apkopotas 1991. gadā izdotajā dubultalbūmā “Veltījums Rīgai”. Manuprāt, tieši Aldis no visiem komponistiem ir vislabāk izpratis Čaka dvēseli. Turpmāk neliels ieskats šajā albūmā. Protams, no šodienas skatupunkta instrumentu skanējums ir stipri bēdīgs – tādas nu tolaik bija tās lielākās mūziķu daļas tehniskās iespējas. Bet Dvēsele tur ir!

Interesants fakts, ka daudzas dziesmas tapa tieši studijā, kā saka “uz sitienu”. Apmēram tā! Esam ierakstījuši jau vairākas dziesmas, Aldis saka – ejiet “atvelciet elpu”. Pats paliek studijā, pašķirsta Čaka dzeju grāmatiņu, kaut ko paimprovizē uz sintezatora un sauc mūs ierakstīt jau nākošo dziesmu. Piespēlēšana un piedziedāšana notiek jau “reālajā Laikā”. Neviens no mums vēl nemaz nav dzirdējis jaundarbu, bet… rezultāts ir!

1990. gada rudenī grupai POĻU NAMS pievienojās vijolnieks JĀNIS LIEPIŅŠ, lieliska mūziķis – improvizācijas meistars no Limbažiem. Deviņdesmito gadu pirmās puses atjaunotās Latvijas brīvvalsts smagā ekonomiskā situācija ieviesa korekcijas arī grupas POĻU NAMS vēsturē. Dzīves dārdzības un tautas zemās maksātspējas dēļ pieņēmām lēmumu darboties vairāk vai mazāk individuāli. Protams, savstarpējos kontaktus nepazaudējām un reizi pa reizei sanācām kopējām uzstāšanās tūrēm. Tā 2000. gada vasarā Aldis noorganizēja savas un grupas darbības 10 gadu jubilejas tūri. Vasaras garumā tiekoties ar klausītājiem tika atkal apbraukāta visa Latvija, nospēlēti vairāk kā 50 koncerti, bērnu izklaides pasākumi un zaļumballes.

2005. gada vasarā bija paredzēta Alda Drēģera un grupas POĻU NAMS 15 gadu jubilejas tūre. Bija atkal saplānota visa vasara. Bet… dzīve ieviesa savas korekcijas. Aldis muzicē citos laukos, bet viņa dvēsele ir ar mums. Sāpīgs un nepelnīts ir tas fakts, ka šo lielisko mūziķi mēs šodien tik ļoti reti dzirdam gan dažādo Latvijas radio, gan televīzijas kanālu repertuāros. NEPELNĪTI un nesaprotami – KĀPĒC?  Vēl jo vairāk tāpēc, ka šie mēdiji nebūt nevar lepoties ar tik nu augstvērtīgu repertuāru, ka ALDA DRĒĢERA daiļrade viņu uzstādītajai kvalitātes latiņai būtu par zemu.

Sanāca vairāk, nekā domāju! Nu gan tēmai POĻU NAMS – vēsture pielieku punktu. Vēl tikai daži apsolītie audio ieraksti no pirmssākumiem – 1991. gadā pie Ungara Savicka Latvijas  Radio ierakstītais dubultalbūms “Veltījums Rīgai”. Alda Drēģera mūzika, Aleksandra Čaka dzeja.

Visits: 489

Scroll to top