Mūzika (sengrieķu: μουσῐκή, mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Mūzika esot cilvēka kā biosociālas būtnes integrāla daļa, nav universāla. Tās definējumi, īpašības un funkcijas ir atkarīgas no kultūras, kurā mūzika pastāv.
Mūzika ir viena no mākslas formām. Tās pamatelementi un izteiksmes līdzekļi ir skaņkārta, ritms, metrs, temps, dinamika, tembrs, melodija, reģistrs, harmonija, faktūra. Mūzika tiek fiksēta ar nošu raksta palīdzību. Moderno nošu pierakstu izgudroja mūks Gvido no Arecas. Tā var būt diferencēta pēc dažādiem principiem: pēc autorības (tradicionālā tautas, akadēmiskā un populārā mūzika), skaņdarba rakstura, atskaņojuma veida, atskaņotāju sastāva, sintēzes ar literatūru un citiem mākslas veidiem, lietojuma funkcijas, skaņkārtu sistēmas, stiliem un žanriem. Parasti mūzika sastāv no zemākām un augstākām skaņām.
Tā uz jautājumu, kas ir mūzika, Jums atbildēs Wikipedia.
Par mūziku ir sarakstīts milzum daudz visdažādāko darbu, tāpē es necentīšos atkārtot daudz viedākos redzējumus. Man tikai gribētos vēlreiz uzsvērt mūzikas lomu un nepārvērtējamo lomu cilvēka kā personības attīstībā, intelektuālajā izaugsmē. Vispirms tā ir mūzikas ietekme uz domāšanu, iztēli. Jebkurš mūziķis ( vienalga, kāda žanra vai specialitātes) vienlaikus domā it kā trīs laikos – pagātnē, tagadnē un nākotnē. Tagadnē – ko es izpildu pašlaik, nākotnē – kas sekos pašlaik izpildītajam, pagātnē – kas skanēja pirms pašlaik izpildītā. Un vēl jāsaliek visi laiki kopā, lai iegūtu izpildāmā darba man vēlamo kopskanējumu. Nu, kaut kā tā! Ceru, ka domu sapratāt.
Vispār, es parasti saku, ka mūzika ir neārstējama slimība, ar kuru es novēlu saslimt ikvienam!
Nedaudz plašāk par grupu POĻU NAMS:
Hits: 100